Ētikas kodekss
Makšķernieka ētika izvirza prasības, kuras jāpilda cilvēkam kā dzīvai tikumiskai būtnei, cienot un respektējot citas apkārtējās dzīvās būtnes un dabu. Godīgi izturoties pret zivi kā pret partneri. Cienot citu cilvēku tiesības un cerības. Jāievēro augstākie makšķerēšanas ētikas principi visu kluba biedru vidū. Tāpat attiecībās ar apkārtējo dzīvo un nedzīvo vidi. Makšķernieku savstarpējai saskarsmei un tuvināšanās procesiem jānotiek saskaņā ar šiem ētiskajiem principiem, kā tas ir pieņemts civilizētā sabiedrībā, un kā to apliecina makšķerēšanas kā sporta veida vēsture.
Tādēļ Latvijas makšķernieku kluba „Salmo” biedri apņemas:
- attīstīt, pilnveidot un popularizēt cilvēka garīgo saikni ar Dabasmāti, tās aizsardzību un saudzēšanu gan individuāli, gan kolektīvi kā vitālu nepieciešamību cilvēces tagadnes un nākotnes vārdā
- attīstīt, pilnveidot un popularizēt sporta makšķerēšanu kā aktīvu cilvēka garīgās un fiziskās darbības un atpūtas veidu
- lietot sportiskas metodes un inventārus (vizuļus, auklas, kātus), kuri piemēroti konkrētam makšķerēšanas veidam un iespējamam zivs lielumam
- nodrošināt pienācīgu zivs vadīšanu, to noķerot vai atbrīvojot
- atbrīvot zivi no āķa, cik vien iespējams rūpīgi, līdz minimumam samazinot nokausēšanas ilgumu
- zivi, kura tiks likta groziņā, nogalināt tūlīt pēc izvilkšanas tādā veidā, lai maksimāli samazinātu tās ciešanas, kā arī lai saglabātu tās ēdamās un trofejas vērtības, ievērojot, ka makšķerēšana ir simbolisks barības iegūšanas veids
- makšķerējot lašveidīgās zivis, nekad nelietot gafu vai citu līdzekli, kurš varētu radīt zivij papildus ciešanas
- pārliecībā zivis ķert un atbrīvot, vai, ja to nosaka īpaši kārtības noteikumi kādā ūdens baseinā, ievērot sekojošus ihtioloģijas un kluba ētikas principus:- zivi, kura ir pieķērusies, iespējami ātri pievilkt klāt un atbrīvot, jo ilgstoša zivs nogurdināšana palielina tās mirstību pēc atbrīvošanas- āķa rokturīti satvert ar pirkstiem vai speciālām knaiblēm un turēt, ļaujot zivij atbrīvoties no āķa, izmantojot savu svaru- izvelkot āķi, turēt zivi ar slapjām rokām žaunu apvidū- nespiest zivi ar rokām, jo pārāk stipra saspiešana izraisa iekšējo orgānu bojājumus, un iespējams, arī nāvi- nespiest pirkstus žaunās, jo tās ir ļoti viegli ievainojamas- veikt āķa izvilkšanu no mugurējās daļas vai tuvu žaunām, darot to sevišķi rūpīgi- necensties āķi izvilkt, ja zivs to ierijusi dziļi kaklā, bet gan nogriezt auklu pie āķa gala, un, ja iespējams, nokniebt kātiņu vai citu daļu, un atstāt āķi iekšā, jo zivs organisma sula to ātri izšķīdina, un zivs izdzīvošanas spējas tiek palielinātas- zivij peldot uz sāniem, novietot to normālā stāvoklī ar galvu pret straumi, vai arī pavilkt šurpu turpu pa ūdeni, palielinot ūdens caurplūdi žaunās, un paaugstinot skābekļa pievadi
- makšķerēšanas laikā nelietot dzīvo ēsmu, izņēmuma gadījumos lietot īpaši sagatavotas nedzīvas ēsmas zivtiņas
- īpašos gadījumos, kā arī atzīmējot zivs izcilās cīņas spējas un skaistumu, noņemt galvas segu
- neatstāt guļot zemē makšķerauklu galus, sagriezt tos īsos gabaliņos un aprakt, vai sadedzināt kopā ar citiem atkritumiem, sakopjot attiecīgo vietu
- respektēt citu makšķernieku vajadzības, būt laipniem pret jaunākiem makšķerniekiem
- nonākot pie upes jau aizņemtā vietā, uzsākt makšķerēšanu ne tuvāk kā 50m no šīs vietas, noskaidrojot, kādā virzienā makšķerēs sastaptais makšķernieks, vai arī savstarpēji vienojoties, doties vienā virzienā, mainoties pēc noteiktas distances, nerezervējot kādu vietu pie ūdens tikai sev
- pārvietoties gar upi pietiekami lielā attālumā, netraucējot ne zivis, ne citus makšķerniekus
- sastopot citu makšķernieku, sarunāties tikai tad, ja to vēlas makšķernieks, respektējot viņa mieru un vientulību
- palikt pietiekami lielā attālumā, vērojot, kā makšķernieks velk zivi, bet, ja viņš lūdz palīdzību, darīt to tikai tā, kā lūdzis makšķernieks, ja vien tas nav pretrunā ar kluba Ētikas kodeksu
- tuvojoties makšķerniekam, kas makšķerē, ieturēt tādu distanci, lai metienā nestāvētu auklai ceļā un nepieļaut iespēju pašam gūt traumu no lidojošās auklas vai vizuļa
- nebrist pāri upei tuvāk kā 50m uz augšu pa straumi no jau makšķerējošā kolēģa
- rast saprašanos ar citiem zemes un ūdens lietotājiem, kā arī atturēties šķērsot privātas teritorijas, izņemot tauvas joslu
- augstu turēt kluba biedru godu un cieņu
- ievērot kluba tradīcijas, cenšoties tās ieaudzināt jaunākajos kluba biedros
- savstarpējā saskarsmē visus kluba biedrus uzrunāt ar „tu”
- būt par makšķerēšanas sporta priekšzīmīgiem makšķerētājiem, un apzināties pienākumu stingri ievērot pastāvošos makšķerēšanas noteikumus, kā arī veicināt šo noteikumu ievērošanu personām, kuras nav kluba biedri
- veicināt kluba ētisko principu izplatīšanu sabiedrībā, it īpaši jaunatnes vidū
- sargāt un stiprināt makšķerēšanas sporta labo slavu
- neiesaistīties pretlikumīgos makšķerēšanas pasākumos, un neizmantot savu sabiedrisko stāvokli tādu pasākumu veicināšanai
- nepieļaut kluba biedru darbību vai izturēšanos, kas mazina makšķerēšanas sporta cieņu
- ievērot pieklājību, objektivitāti un smalkjūtību attiecībās pret līdzcilvēkiem
- ievērot un vajadzības gadījumā aizstāvēt sava līdzbiedra intereses makšķerēšanas sportā
- nekaitēt ne ar vārdiem, ne darbiem, neapdomīgi vai ar nolūku, tieši vai netieši kluba un kluba biedru slavai, darbībai un interesēm, kā arī tām organizācijām, kuru kolektīvs, biedrs vai sadarbības partneris ir klubs „Salmo”
- izturēties ar cieņu pret jebkuras valsts un citu klubu simboliem
- cienīt kluba karogu un simboliku
- uzskatīt Latvijas makšķernieku kluba „Salmo” ētikas kodeksa principus par savu cilvēcisko pārliecību Dabasmātes un līdzcilvēku priekšā
Pieņemts kluba dibināšanas sapulcē 1990.gada 16.martā
papildināts gadu gaitā